Klajā nācis izdevums „Jaunieši Latvijā 2008-2013: aktivitāte, mobilitāte, līdzdalība”

Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar jaunatnes pētniekiem un jaunatnes politikas analītiķiem ir sagatavojusi jaunatnes politikas un pētniecības pārskatu „Jaunieši Latvijā 2008-2013: aktivitāte, mobilitāte, līdzdalība”. Tajā apkopoti pēdējo piecu gadu periodā veiktie jaunatnes pētījumi, veicot datu analīzi Eiropas Savienības Jaunatnes stratēģijā definēto astoņu darbības jomu aspektā: līdzdalība, jaunrade un kultūra, sociālā iekļaušana, izglītība un apmācība, jaunatne un pasaule, brīvprātīgais darbs, nodarbinātība un uzņēmējdarbība, veselība un labklājība. Bez tam izdevumā sniegts Latvijas jauniešu portretējuma salīdzinājums ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu jauniešiem, kā arī analizētas sociālās, demogrāfiskās un ekonomiskās attīstības tendences pasaulē, kas ietekmē un ietekmēs jauniešu iespējas un dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

Apkopotā informācija ļauj vērtēt, kādas izmaiņas notikušas jauniešu mērķa grupā piecu gadu laika posmā, attiecīgi plānojot arī turpmākās jaunatnes politikas aktivitātes un iniciatīvas vidējā un ilgtermiņā. Piemēram, pētījumu dati liecina, ka Latvijas jaunieši nav aktīvi līdzdalībnieki dažādās sociālās, sabiedriskās, politiskās un interešu aktivitātēs. Jauniešiem pieejamās iespējas ir plašākas kā viņu vēlme un gatavība tās izmantot. Latvijas jauniešus raksturo arī zems sociālā kapitāla līmenis – kopumā gandrīz 40% jauniešu neuzticas citiem cilvēkiem, kas ir būtisks šķērslis kopīgām sociālām un arī interešu aktivitātēm. Aktuālas ir vairākas sociālās problēmas – joprojām ir augsts jauniešu bezdarbs, nemainīgi nabadzības un sociālās atstumtības riska rādītāji (īpaši nepilngadīgo jauniešu vidū), augsts mazkustīgo jauniešu īpatsvars u.c. Kā pozitīvas var minēt novērojamās tendences, ka Latvijas jaunieši ir izteikti aktīvi kultūras patēriņā, visumā pozitīvi vērtē savu iegūto izglītību un tās atbilstību darba tirgus prasībām (vienlaikus gan jāmin, ka arvien lielāku vērtību jaunieši piešķir prasmēm, kas iegūtas neformālajā, nevis formālajā izglītībā), kā arī absolūtais vairākums jauniešu ir apmierināti ar savu dzīvi.

Kā norāda  Diāna Sīmansone, IZM Sporta un jaunatnes departamenta direktore vietniece jaunatnes politikas jomā, „Šajā izdevumā apkopotās tendences jauniešu vērtējumos, attieksmēs un ikdienas praksē uzrāda vēl daudz aktuālu un risināmu jaunatnes politikas aspektu. Jauniešu nodarbinātība, formālās izglītības kvalitāte, neformālās izglītības atzīšana, sociālās nevienlīdzības mazināšana, aktīva pilsoniskuma attīstīšana, darba ar jaunatni ieguldījums stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā – tās ir tikai dažas no jomām, kurās tuvākajā laikā nepieciešama aktīva, tālredzīga un ilgtspējīga jaunatnes politikas īstenošana.”.

Izdevums drukātā veidā ir pieejams Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt izdevuma elektroniskā versija būs pieejama ministrijas mājas lapā, kur publiskoti arī visi līdz šim pēc ministrijas pasūtījuma veiktie jaunatnes pētījumi.

Papildu informācija:

Diāna Sīmansone

IZM Sporta un jaunatnes departamenta direktore vietniece jaunatnes politikas jomā

Tālr.: 67047953

E-pasts: diana.simansone@izm.gov.lv