Roberta Ķīļa reforma: Studijas Latvijas augstskolās ES valodās

Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi virzīšanai reformu, kas paredz plašāku Eiropas Savienības valstu valodu lietošanu Latvijas valstu augstskolās, kā arī starptautisku mācībspēku piesaisti lektoru, profesoru un rektoru vietām. Izstrādātās reformas mērķis ir dot iespēju veidot starptautiskas studiju programmas Latvijas valsts augstskolās un nodrošināt 10% ārvalstu studentu īpatsvara kopējo studējošo skaitā un 5% - akadēmiskā personāla īpatsvara no ārvalstīm.

Izstrādātos likuma un MK noteikumu grozījumus nākamajā pirmdienā, 5. novembrī, plānots skatīt Koalīcijas sadarbības padomē.

Šobrīd Latvijā valsts dibinātās augstskolas studiju programmas īsteno galvenokārt tikai latviešu valodā un studijām citās valodās ir likta virkne dažādu šķēršļu.

Lai tos ieraudzītu un izprastu, piedāvājam palūkoties, kādi ir nosacījumi, lai šobrīd valsts augstskolās varētu īstenot studiju programmas citās Eiropas valodās.

Piemēram, šobrīd studijas Eiropas Savienības oficiālajās valodās var būt tikai tur, kur studē ārzemju studenti.

Vēl tas ir iespējams, ja studiju programmas tiek īstenotas Eiropas Savienības programmu un starpvalstu sadarbības ietvaros.

Papildus šiem nosacījumiem ārvalstu studējošajiem obligāti jāapgūst latviešu valoda, ja to studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus.

Vēl pašreizējā kārtība paredz, ka ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Taču šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.

Tas nav gluži viss. Līdz šim ierobežota bijusi ne tikai studiju programmu īstenošana citās valodās, bet arī pasniedzēju piesaiste no Eiropas Savienības valstīm, jo, lai kļūtu par lektoru, docentu, profesoru vai rektoru valsts augstskolā, latviešu valoda ir jāpārvalda augstākajā pakāpē.

Iespējams, šie ierobežojumi radīti ar cēlu mērķi aizsargāt latviešu valodu un dot priekšrocības vietējiem mācībspēkiem, taču vienlaikus tie radījuši virkni negatīvu seku.

Pirmkārt, tiek būtiski ierobežota Latvijas augstskolu konkurētspēja – kā starptautiskā, tā vietējā līmenī. No tā visvairāk cieš studiju kvalitāte. Tā kā augstskolu akadēmiskā vide ir noslēgta, un konkurence uz profesoru vietām ir stipri ierobežota, tai visbiežāk nav stimulu profesionāli augt un sasniegt starptautisku līmeni. Starptautiska pieredzes apmaiņa un sadarbība ir pamatīgi kavēta.Otrkārt, Latvijas studenti, kas vēlas starptautisku līmeni, zināšanas un kontaktus, meklē un atrod iespējas studēt ārpus Latvijas. Rezultātā akadēmiskā vide noplicinās ne tikai mācībspēku, bet arī studējošo pusē. Kompānijas GFK veiktais pētījums uzrāda, ka, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē 91% studentu vēlētos daļu no studiju kursiem apgūt svešvalodā.

Treškārt, strikto valodas ierobežojumu dēļ tiek būtiski kavēts izglītības eksports. Studenti no citām valstīm reti izvēlas studēt Latvijas valsts augstskolās, pirmkārt, jau tādēļ, ka tiem nav iespējas studēt kvalitatīvajās programmās angliski vai citā Eiropas Savienības valodā ar tikai dažiem izņēmumiem - piemēram, medicīnā. Turklāt ārvalstu studentiem piespiedu kārtā jāapgūst latviešu valoda, pat ja tie neplāno palikt uz dzīvi Latvijā.

Vai tiešām ierobežojumi ir tā vērti?

Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka Latvijas valsti, tās valodu un kultūru var saglabāt un celt tikai gudra, izglītota un pasaules procesos līdzdalīga tauta.

Šī iemesla dēļ ministrija ir izstrādājusi un virza reformu, kas paredz augstākās izglītības internacionalizāciju ar mērķi celt tās kvalitāti un veicināt starptautisku konkurētspēju.

Papildus šī reforma nodrošinās, ka ārvalstu studentu līdzekļi simtu miljonu latu apmērā apgrozīsies Latvijas ekonomikā, jo studentu nauda tajā ieplūdīs, gan iepērkoties veikalos, gan maksājot par dzīvesvietu un saņemtajiem pakalpojumiem.

Kāda ir reformas būtība un ko tā paredz?

Pirmkārt, tā atļautu un dotu iespēju valsts augstskolās īstenot studiju programmas Eiropas Savienības oficiālajās valodās, tā veicinot Latvijas augstākās izglītības iekļaušanos vienotajā Eiropas augstākās izglītības telpā un paplašinot sadarbības iespējas. Tās rezultātā pavērsies jaunas nebijušas iespējas pētniecības projektiem un studentu apmaiņai.

Otrkārt, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā tā ļautu atlasīt profesorus un mācībspēkus atklātos starptautiskos konkursos, tādējādi radot konkurenci akadēmiskajā vidē. Šī vide vairs nebūtu noslēgta un pašpietiekama. Tas pavērtu durvis ciešākai starptautiskai pieredzes apmaiņai un sadarbībai arī profesoru un lektoru vidū.

Treškārt, Latvijas augstskolas atvērtos ārzemju studentiem un, piedāvājot starptautiska līmeņa mācībspēkus un studiju programmas svešvalodās, Latvijas augstskolas varētu iegūt papildus līdzekļus no izglītības eksporta.

Vai šie grozījumi nozīmēs automātisku akadēmiskās vides pāreju svešvalodās? Protams, nē. To mērķis ir dot iespēju veidot starptautiskas studiju programmas Latvijas valsts augstskolās un nodrošināt 10% ārvalstu studentu īpatsvara kopējo studējošo skaitā un 5% - akadēmiskā personāla īpatsvara no ārvalstīm. Tiesa gan – rēķinot pret esošo, tas būtu ļoti daudz.

Informācija pēc http://izm.gov.lv/