Jaunieši atklājuši veidus, kā vienot sašķelto Latvijas sabiedrību

Noslēdzies Strukturētā dialoga Latvijas konsultāciju posms, kurā piedalījušies kopumā aptuveni 200 jaunieši no visas Latvijas, izstrādājot rekomendācijas jauniešu dzīves uzlabošanai Latvijā. Šodien tika prezentētas Strukturētā dialoga procesā izstrādātās rekomendācijas.

Katras ES prezidentūras ietvaros norisinās Strukturētā dialoga process, kurā prezidējošā valsts izvirza diskusiju tēmu, un tā tiek apspriesta ar jauniešiem visās ES valstīs. Latvijā šo procesu organizē Latvijas jaunatnes padome sadarbībā ar Latvijas Studentu apvienību, un to atbalsta Izglītības un Zinātnes ministrija (IZM) un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. IZM Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietniece Diāna Sīmansone uzsver: „Strukturētā dialoga process ir ļoti nozīmīgs diskusiju veids ar jauniešiem, politikas veidotājiem, pētniekiem un jaunatnes organizācijām jauniešiem aktuālo problēmu izvirzīšanā. Strukturētā dialoga platforma ļauj veidot ilgstošu un nepārrautu dialogu visos iespējamos līmeņos – no lokāliem jauniešu centriem līdz ministrijām un Eiropas Komisijas institūcijām!"

ES Kipras prezidentūras laika jaunatnes politikas ietvaros tiek meklēti veidi diskriminācijas mazināšanai un tādu jauniešu iekļaušanai, kuriem ir cits etniskais fons. Latvijas Jaunatnes padomes Strukturētā dialoga koordinatore Randa Medne stāsta, ka „Latvijā šīs prezidentūras ietvaros galvenokārt ticis diskutēts par veidiem, kā iekļaut mazākumtautību jauniešus un veicināt viņu līdzdalību. Lai noskaidrotu jauniešu viedokli, ir veikta aptauja, rīkotas diskusijas visos Latvijas plānošanas reģionos un rīkots nacionālais jauniešu forums." Šajā procesā izvirzītas rekomendācijas četrās apakš-tēmās:

- Jauniešu līdzdalība neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes,
- Latvijā dzīvojošo jauniešu vienotība,
- Starpkultūru un pilsoniskā izglītība,
- Jauniešiem draudzīgas mediju vides attīstība.

Strukturētā dialoga darba grupas dalībniece Ieva Baltiņa prezentēja jauniešu izstrādātās rekomendācijas, kas rosina uzsvērt starpkultūru un pilsoniskās izglītības lomu skolās, kā arī to, ka nepieciešama jauniešiem draudzīgāka un vienotāka mediju vide – informācijas pasniegšanai jāizmanto dažādas valodas, jārada mediji, kur svarīga informācija pasniegta jauniešiem saprotami, kā arī jāveicina sadarbība starp medijiem un nevalstiskajām organizācijām. Strukturētā dialoga dalībnieks Dmitrijs Avsejenkovs savukārt runā par jauniešu līdzdalību un vienotību Latvijā, uzsverot, ka līdzdalības problēma joprojām aktuāla visu Latvijas jauniešu vidū. Kā aktuālu problēmu jaunieši saskatījuši to, ka Latvijas politiskās partijas šķeļ sabiedrību, tādēļ jaunieši rosina politisko partiju jaunatnes nodaļām veidot vairāk sadarbības projektus, lai nākotnē izvairītos no šādas situācijas.

Šobrīd visas rekomendācijas iesniegtas ES jaunatnes konferencei Kiprā, kur tās ir iekļautas darba grupu materiālos. Rekomendācijas tiks noformētas un iesniegtas arī Latvijas valsts un pašvaldību institūcijām.

Informāciju sagatavoja
Randa Medne