Notikusi kārtējā Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkla koordinējošās darba grupas tikšanās.

Latvijas Pašvaldību savienība ēkā 7.septembrī pulcējās pašvaldību, plānošanas reģionu un IZM pārstāvji, lai piedalītos kārtējā Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkla koordinējošās darba grupas sanāksmē.

Šoreiz darba kārtībā uzsvars tika likts uz plānošanas reģionu darbību jaunatnes jomā. Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības nodaļas pārstāvis Edgars Paulovičs klātesošos iepazīstināja ar aktualitātēm jaunatnes jomā ZPR. E.Paulovičs iesākot prezentāciju, no savas darba pieredzes, uzsvēra, ka jaunatnes darbā, tāpat kā izglītībā, svarīga ir pieejamība, sniegtais piedāvājums un pārvaldība. Darbu ar jaunatni plānošanas reģionā jāuzņemas kā iniciatīva, jo darbs jaunatnes jomā nav tiešās funkcijas plānošanas reģionam. E.Paulovičs norādīja, ka, sazinoties ar citiem reģioniem, sadarbība veidojas ar vien ciešāka un pamazām tiek mēģināts pavērst darbības arvien vairāk tieši uz jaunatnes darbu.

ZPR izglītības vadības darba grupa ir tā, kuras ietvaros tiek risināti jaunatnes darba jautājumi. ZPR ir 22 pašvaldības un visi jaunatnes lietu speciālisti, tiek aptverti informācijas jomā, kas ir svarīga tieši jaunatnes lietu speciālistiem. Saziņa pārsvarā notiek caur e-pastiem, taču produktīvākam darbam ir bijušas ļoti labi noorganizētas divas klātienes tikšanās, kur tiek risināti ne tikai teorētiski jautājumi, bet tiek iekļautas arī praktiskas metodes, piemēram, ir bijis pieredzes apmaiņas izbraukums uz Pļaviņām un Iecavu. Šobrīd nav konkrēta plāna cik reizes mēnesī vai nedēļā būtu jāsazinās, bet, ja šāda regulāra sazināšanās sistēma tiktu veidota, tad tas būtu liels ieguvums. Norāda, ka tiks mēģināts ieviest Zemgalē regulāras metodiskās tikšanās, kur paši jaunatnes lietu speciālisti arī darbosies. 

ZPR ir ES struktūrfondu informācijas un uzņēmējdarbības centrs, kam ir noslēgti sadarbības līgumi ar LLU, ZRKAC, LDDK centru, LTRK nodaļām, novadu PIC un  uzsvars tiek likts uz nodarbinātību, uzņēmējdarbības attīstību tai skaitā darbā ar jauniešiem.

Runājot par nākotnes plāniem, E.Paulovičs norāda, ka nākotnē ir plānots kartēt izglītības un jaunatnes centrus, kā arī lietas, kas saistītas ar jaunatnes aktivitātēm, tiks mēģināts apzināt NVO darbību tieši jaunatnes jomā.

Kā būtiskākos izaicinājumus darba ar jaunatni vajadzību izpētei, aktivitāšu plānošanai un informācijas izplatīšanai E.Paulovičs min:

• finanšu atbalsta mehānisms programmu izstrādei un realizēšanai

• karjeras pakalpojumu nodrošināšana pašvaldībās

• sociālai atstumtībai pakļauto personu iesaiste profesionālās pilnveides pasākumos

• pašvaldību jaunatnes speciālistu iesaiste reģiona attīstības plānošanā

• neformālās izglītības sniedzēju apzināšana reģionā un iedzīvotājiem pieejama kartējuma nodrošināšana

• regulāras informācijas aprites nodrošināšana starp izglītības sniedzējiem, pašvaldībām, darba devējiem, Izglītības un zinātnes ministriju.

Savā pieredzē darbā ar jaunatni dalījās arī Rīgas Plānošanas reģiona (RPR)  Telpiskās plānošanas nodaļas speciāliste Laura Kindzule, norādot, ka darbā ar jaunatni labi noder mūsdienu sociālie tīkli, piemēram, ir izveidota facebook grupa RPR jaunatnes lietu speciālistiem, kur neformālā vidē tiek diskutēts par aktuālajiem jautājumiem. Rīgas plānošanas reģions ir fokusējies tieši uz plānošanu, konkrēti, jauniešu iesaisti plānošanas procesos pašvaldībās un plānošanas dokumentu izstrādē. RPR plānošanas dokumentu izstrādē 2014.gadā tika organizēta darba grupa, kur reģiona centru jaunieši tika aicināti uz darba grupu Rīgā un viņi sniedza vīziju, redzējumu par 2030.gadu, kādas viņu pilsētas būs šajā dimensijā ieraugāmas un tas arī tika iestrādāts Rīgas  plānošanas reģiona dokumentos. Otrs fokuss RPR ir jauniešu uzņēmējdarbības spēju veicināšana, un tika organizēts pieredzes brauciens jaunatnes lietu speciālistiem un plānošanas speciālistiem uz Tukumu, Kandavu un Talsiem, kur apmeklēja un iepazina pilsētvides un izglītības objektus, kas dažādā veidā veicina, uzlabo jauniešu dzīves kvalitāti. Gluži tāpat kā ZPR, arī RPR atsevišķa darbinieka tieši jaunatnes jomā nav, bet tas ir kā papildus pienākums pie pamatdarbiem. Kopumā RPR ir bijusi viena klātienes tikšanās visiem jaunatnes lietu speciālistiem, ievēlot pārstāvjus LPS tīklam.

Kurzemes plānošanas reģionā (KPR) darbs ar jaunatni ir kā papildus pienākums KPR pārstāvei Ingrīdai Muraškovskai, kas ikdienā nodarbojas ar izglītības jautājumiem. Šobrīd tiek izstrādāta Kurzemes ilgtspējīgās attīstības stratēģija un novadi veido arī savas stratēģijas, līdz ar to daudzos novados arī tiek veidota izglītības attīstības stratēģija un tā ir iespēja iezīmēt tieši jauniešus kā vienu no mērķgrupām. Regulāras tikšanās šobrīd nav bijušas, vairāk kontaktēšanās notiek ar e-pasta starpniecību. I.Muraškovska norāda, ka ir plānots veidot tikšanās, kafijas pēcpusdienas, lai saprastu, kas ir būtiskākas vajadzības jaunatnes lietu speciālistiem darbā ar jaunatni. Šobrīd iezīmē jauniešus jaunajā Latvijas-Lietuvas pārrobežas sadarbības programmā, kur viena no daļām būs vērsta uz prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām tieši jauniešiem kā mērķgrupai.

Latgales plānošanas reģiona (LPR) pārstāvis ES struktūrfondu informācijas centra informācijas vadības speciālists Oskars Zuģickis norāda, ka salīdzinoši nesen ir bijuši divi jaunatnes politikas forumi, viens Ludzā un viens Daugavpils novadā. Dažādu projektu ietvaros ir bijušas aktivitātes, kur jaunieši, jaunatnes darbinieki kopā nāk un darbojas, bet plānošanas reģiona pienesums ir salīdzinoši mazs. ES struktūrfondu informācijas centrs ir veicis vairākus desmitus semināru, kas ir vērsti tieši uz jauniešiem, uz izglītības darbiniekiem un dažādām programmām, kas varētu mudināt jauniešus kaut ko darīt. LPR ir Latgales uzņēmējdarbības centrs, kas darbojas jau divus gadus un attiecīgi tas organizē uzņēmējdarbības mēnesi, kura ietvaros katru gadu ir izvēlētas vairākas skolas, kur jaunieši sabrauc un tiek stāstīta dažāda informācija par uzņēmējdarbību. Tiek plānoti arī jaunatnes lietu speciālistu pieredzes apmaiņas braucieni uz Kurzemi. Svarīgi ir tas, ka jāsāk daudz intensīvāk domāt par plānveida darbību reģionos, jo pašvaldības ir dažādas. Daugavpils jaunatnes lietu speciālists Artjoms Pučinskis norādīja, ka Daugavpils jaunatnes departamentā ir sākts strādāt pie Latgales jauniešu centru tīkla izveides.

Diskusijas laikā jaunatnes lietu speciālisti uzsvēra, ka jaunatnes darba attīstību ietekmē arī tas, ka reģionu līmenī nav neviens dokuments, kurā jaunatnes darbs būtu minēts kā atsevišķa dimensija. Šobrīd tas ir tikai vārds starp citām prioritātēm un starp citiem teikumiem, kuri pēc būtības neko neizsaka, līdz ar to, nav arī finansiālā seguma.

Diskutējot par plānošanas reģionu lomu jaunatnes darbā, izkristalizējās vēl viena būtiska problēma-pašvaldībās pie personāla resursiem trūkst karjeras konsultantu un jaunatnes lietu speciālistiem trūkst zināšanas, lai varētu konsultēt jauniešus karjeras jomā. Jaunatnes lietu speciālisti uzsvēra, ka svarīgi būtu, lai jaunatnes lietu speciālistiem būtu pieejami kursi karjeras jomā, kas palīdzētu viņiem darbā ar jaunatni.

Jaunatnes lietu speciālisti norādīja, ka ap 2005.gadu Latvijā bija apjomīgs ESF projekts "Karjeras izglītības programmas nodrošinājums izglītības sistēmā" (KIPNIS), kura ietvaros skolotājiem tika dota metodika, kā virzīt jauniešu karjeras attīstīšanu. Jaunatnes lietu speciālisti norādīja, ka būtu lietderīgi atgādināt skolām par šo KIPNIS projektu un atgādināt skolotājiem, ka ir dažādas ļoti labas metodikas, par to, kā var strādāt ar karjeras virzīšanu un to izmantot savā ikdienas darbā strādājot ar jauniešiem. Šīs metodikas tika izstrādātas projekta ietvaros un nodotas skolu bibliotēkām.

2. Izglītības un zinātnes ministrijas aktualitātes jaunatnes jomā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta Vecākā referente Marika Arkliņa klātesošo iepazīstināja ar IZM aktualitātēm. M.Arkliņa informēja, ka šobrīd jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku vidū notiek aptauja saistībā ar pētījumu, kura rezultātā taps darba ar jaunatni sistēmas attīstības modeļi atbilstoši pašvaldības lielumam, iedzīvotāju skaitam, jauniešu skaitam. Pašlaik notiek tiešās intervijas katrā plānošanas reģionā.

M.Arkliņa informēja, ka IZM 21.septembrī plāno izsludināt Latvijas jauniešu galvaspilsētas konkursu, lai noskaidrotu, kura būs pašvaldība, kurai būs gods kļūt par Latvijas jauniešu galvaspilsētu 2016.gadā. Plānots, ka daudzus jauniešu pasākumus 2016.gadā koncentrēs tieši šajā pašvaldībā.

M.Arkliņa informēja par Jaunatnes politikas valsts programmas 2016.gadam – pasākumiem pašvaldību līmenī:

1. 2016. gadā turpināsies jaunatnes lietu speciālistu apmācības, kuras kopumā varēs iziet 25 dalībnieki, kā arī būs divas metodiskās tikšanās jaunatnes lietu speciālistiem.
2. Notiks darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšana vietējā līmenī, kuras ietvaros turpināsies izbraukuma semināri, vizītes uz mazāk aktīvajām pašvaldībām. Tuvākajā laikā tiks izsludināta pašvaldībām pieteikšanās uz šī gada vizītēm. Otrkārt, šajā gadā plānots apstiprināt Ministru kabinetā Jaunatnes politikas rīcības plānu 2015.-2020.gadam un, lai jauniešiem un pieaugušajiem tās būtu saprotamāks, tad ir paredzēts izstrādāt video, kas skaidrotu, kāpēc vajag šāda veida rīcības plānu un par ko tas ir. Treškārt, sadarbībā ar Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīklu plānots piesaistīt dažādus ekspertu, starptautiskus lektorus video tiešraidēm.
3. Turpināsies atbalsts jauniešu centru darbībai pašvaldībās projektu konkursu ietvaros, ko administrē JSPA.
4. Tiek plānoti pieredzes apmaiņas seminārs jauniešu centru vadītājiem, kuriem nav tik liela pieredze darbā ar jaunatni.
5. Pasākumu organizēšana Latvijas Jauniešu galvaspilsētā 2016. Paredzēts, ka galvaspilsētā varētu notikt jaunatnes dienai veltīts pasākums, darba ar jaunatni balvas pasniegšanas ceremonija, pieredzes apmaiņas seminārs jau pieredzējušākiem darbiniekiem, kā arī Eiropas jaunatnes nedēļas aktivitātes.
6. Plānots pētījums par Latvijas jauniešu uzņēmējdarbību. Pētījums par Latvijas jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā un sadarbības stiprināšana uzņēmējdarbības jomā ar diasporas jauniešiem, izstrādājot sadarbības mehānismu starp valsts pārvaldi, privāto sektoru, privāto sektoru un pašvaldību.
7. Plānots nodrošināt 2 pieredzes apmaiņas semināru organizēšanu Baltijas un Flandrijas sadarbības protokola ietvaros.