Sagatavotas priekšlikumu rekomendācijas jauniešu politiskās līdzdalības veicināšanai nacionālajā un Eiropas līmenī

No 26. līdz 27. februārim, Rīgā notika Strukturētā dialoga nacionālā konference, kurā piedalījās jaunieši, pašvaldību pārstāvji, jaunatnes darbinieki, plānošanas reģionu pārstāvji, Saeimas deputāti, ministriju pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, jaunatnes darba pētnieki u.c. interesenti.

Konferences galvenā tēma, kura tika apspriesta "Jauniešu iespēju veicināšana politiskai līdzdalībai". Konferences laikā tika prezentēti strukturētā dialoga Latgales, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Rīgas reģionālo konsultāciju secinājumi, un tika sagatavotas priekšlikumu rekomendācijas jauniešu politiskās līdzdalības veicināšanai nacionālajā un Eiropas līmenī.



- Kā darbs ar jaunatni var veicināt jauniešu politisko līdzdalību?

Pašvaldībām jāizstrādā vidēja termiņa jaunatnes politikas attīstības stratēģija vai
pašvaldības attīstības stratēģijā jāiekļauj jaunatnes politikas dimensija, nodrošinot
jaunatnes politiskās līdzdalības aktivitāšu plānošanu.

Saeimai jaunatnes likumā jānosaka, ka katrā pašvaldībā, līdz 2020 gadam ir obligāti
jāizveido jauniešu centrs, kura mērķis ir veicināt pašvaldība jauniešu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.

Eiropas Komisijai jāizveido atbalsta programma nacionāla mēroga sadarbības tīkliem ES dalībvalstīs, kuru ietvaros par jaunatnes lietām atbildīgās ministrijas veido vienotu jauniešu līdzdalības aktivitāšu plānu un īsteno jauniešu politiskās līdzdalības aktivitātes vietējā, reģionālā un nacionālā mērogā.



- Kā jauniešus ar atšķirīgām pieredzēm un zināšanām vajadzētu informēt, iedrošināt un motivēt iesaistīties politiskos un demokrātiskos procesos, un kā jaunās un alternatīvās tehnoloģijas un rīki var tikt izmantotas šiem procesiem?

Eiropas Komisijai jāizveido un ES dalībvalstu atbildīgajām institūcijām jāadaptē un jāievieš digitāla lietotne/aplikācija par visu līmeņu politiskās līdzdalības iespējām. Lietotnei/aplikācijai jābūt pieejamai katras valsts valodā, tajā jābūt pieejamai informācijai par pasākumiem un iespējām, kā arī jānodrošina jauniešu un dažādu līmeņu lēmumu pieņēmēju savstarpējās komunikācijas iespēja jauniešiem saprotamā veidā un valodā.

ES dalībvalstu atbildīgajām institūcijām (ministrijām, sabiedriskajiem medijiem, par mediju politiku atbildīgajām institūcijām) sadarbībā ar nacionālajām jauniešu padomēm jānodrošina TV raidījums jauniešiem par politisko līdzdalību ar labās prakses piemēriem ar pieeju jaunietis - jaunietim, nodrošinot šī raidījuma rādīšanu jauniešiem pieejamā raidlaikā.

ES dalībvalstīm sadarbībā ar nacionālajām NVO jānodrošina jauniešiem radošu, mūsdienīgu un elastīgu informācijas pasniegšanas veidu vietējā un nacionālā līmenī “par un ap” vietēja, nacionāla un Eiropas mēroga politiku atbilstoši jauniešu vecuma grupām.



- Kas būtu jādara visos iespējamos izglītības veidos, lai veicinātu politisko līdzdalību?

Pašvaldībām jāveido ielu (detached) jaunatnes darba sistēma, kas sevī ietver cilvēku
un finanšu resursus un metodoloģiju, ar mērķi iesaistīt jauniešus regulārās un reālās
līdzdarbošanās aktivitātēs jauniešiem saistošā un saprotamā veidā.

Izglītības un zinātnes ministrijai un pašvaldībām jāsekmē praktisko metožu pielietošanu mācību procesā izglītības standarta apgūšanā.

Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dlībvalstīm jāpalielina finansējums alternatīvām izglītotāju mācību programmām, kuras sagatavos inovatīvus, uz Eiropas vērtībām orientētu izglītotāju paaudzi.



- Kas būtu jādara, lai jaunieši un jauniešu organizācijas kopā ar lēmumu pieņēmējiem (valsts, pašvaldību amatpersonas) pilnvērtīgi iesaistītos lēmumu pieņemšanas procesos?

Eiropas Komisijai jāpiesaista jaunieši, kuri aktīvi līdzdarbojas politiskajos procesos un jāizmanto šos jauniešus kā instrumentus, lai informētu un ieinteresētu citus jauniešus un jauniešu organizācijas par iespējām iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos.

Saeimai un atbildīgajām ministrijām, plānojot budžetu, jānodrošina finansējums nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām un organizācijām, kuras strādā ar jauniešiem, administratīvajam atbalstam un aktivitātēm vidējā termiņā (vismaz 3 gadi) un finansējums vietēja līmeņa jauniešu NVO līdzdalības platformu veidošanai pašvaldībā.

Pašvaldībām, balstoties uz vietējās jaunatnes politikas īstenošanas izvērtējumu, sadarbībā ar jauniešu organizācijām jāveido vai jāatjauno vietēja līmeņa jaunatnes
politikas stratēģija un jāiesaista jauniešus lēmumu pieņemšanā.



- Kas būtu jādara, lai veicinātu uzticību un sapratni starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem, kā arī uzlabotu abu iesaistīto pušu savstarpējās sadarbības kvalitāti?

Pašvaldībām jāgarantē pagastu jauniešu piedalīšanās politiskās līdzdalības veicināšanas pasākumos, nodrošinot viņu mobilitāti (transportu).

Izglītības un Zinātnes ministrijai jāpiešķir finansējums neformālās izglītības apmācību programmu izstrādei un īstenošanai, lai veicinātu izpratni par politiskajiem procesiem, kas ietver jauniešu un lēmumpieņēmēju abpusēju līdzdalību.

Eiropas Komisijai jāņem vērā katras ES dalībvalsts Jaunatnes Padomes rekomendācijas par pasākumu metodoloģiju jauniešu politiskās līdzdalības veicināšanai, kas var tikt finansēti ES fondu ietvaros.


 
Konferenci organizēja Latvijas Jaunatnes padome (LJP) sadarbībā ar reģionālajiem koordinatoriem. Konference organizēta un finansēta projekta “Strukturētā dialoga īstenošana Itālijas, Latvijas un Luksemburgas prezidentūras Eiropas Savienības padomē” ietvaros, ar Eiropas Komisijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Eiropas Savienības programmas Erasmus+ finansiālu atbalstu.


Papildus informācija:
Latvijas Jaunatnes padome
dialogs@ljp.lv
26132223